Sabiedrībā izplatīti mīti par tulkotāja profesiju

Sabiedrībā izplatīti mīti par tulkotāja profesiju

Tulkotāji bieži saskaras ar situācijām, kurās klienti manāmi pārprot šīs profesijas būtību, kā rezultātā var rasties ne mazums domstarpību sakarā ar tulkotāja spējām, prasmēm, darbam patērējamo laiku, kā arī atbilstošās darba samaksas lielumu. Dažādu mītu par tulkotāja darbu kliedēšana ietilpst teju vai tulkotāja darba rutīnā, kontaktējoties ar klientiem. Darbības nozares, kas paredz šauru specializāciju, tradicionāli mēdz saskarties ar vieniem un tiem pašiem mītiem gadu garumā, neatkarīgi no centieniem tos kliedēt. Tipisks piemērs te būtu dabaszinātnes. Par evolūcijas teoriju, ģenētiski modificētiem organismiem vai globālo sasilšanu sabiedrības masām bieži ir savs viedoklis, kuram neder nekādi pretargumenti. Turklāt, cilvēki nereti mēdz karstasinīgi apstrīdēt to, ko paši zinātņu proponenti nemaz neapgalvo. Tulkotāja profesijā klājas ļoti līdzīgi. Un, lai nākotnē varbūt mazinātos nerimstošo mītu nodarītais kaitējums, Lielbritānijas tulkotāju uzņēmuma Kwintessential pārstāvji ir publicējuši 10 tipiskāko mītu apkopojumu. Ja arī jūs strādājat tulkošanas industrijā, varbūt vēl izrādīsies tā vērts šo sarakstu paturēt prātā kā gatavu arsenālu cīņai ar klientu stūrgalvību.

1. „Tulkotājs ir parasts cilvēks, kurš saprot vismaz divas valodas.” Tulkošana nenozīmē tikai valodu pārzināšanu. Tā prasa daudz dažādas iemaņas, kuras tulkošanas nozarē nestrādājošie var neapzināties.

2. „Tulkotājs ir spējīgs iztulkot jebkuru tekstu. Nozīme ir tikai valodai.” Tā apgalvo lielākoties tikai nepieredzējuši vai slikti tulkotāji. Atbildīgi profesionāļi parasti izvēlas tikai vienu konkrētu nozari un kategoriju. Piemēram, juridiskajos tulkojumos specializējies profesionālis nekad neapgalvos, ka viņa kompetencē pašsaprotami ietilpst arī daiļliteratūra.

3. „Tulkošana divu valodu robežās prasa vienu un to pašu kompetenci neatkarīgi no virziena (piemēram angļu > latviešu un latviešu > angļu).” Protams, pastāv arī šādi speciālisti, bet viņu ir maz. Lielākoties tulkotājam ir viena t.s. dominantā valoda, uz kuru tulkot tam padodas vislabāk.

4. „Tulkošana ir viegls darbs, kas neprasa daudz vairāk laikā kā, piemēram, teksta pārrakstīšana.” Augstas kvalitātes tulkojuma gadījumā darbs var būt pat ļoti laikietilpīgs.

5. „Visprofesionālāk spēs iztulkot cilvēks, kam attiecīgā valoda ir dzimtā.” Šis mīts daļēji pārklājas ar pirmo šajā sarakstā. Tātad vēlreiz: valodas pārzināšana un iemaņas tulkošanā ir divas dažādas kompetences.

6. „Tulkotājiem ir patīkami, ja klients saņemtajā tulkojumā ievieš korekcijas.” Kad tulkotājs ir pavadījis stundas pie teksta noslīpēšanas līdz perfekcijai, taču klients ievieš labojumus pēc saviem ieskatiem, nereti tulkojumu tā padarot kļūdainu, tulkotājam sajūta nudien nav tā labākā. Sevišķi, ja šo labojumu dēļ tiek bojāta tulkotāja reputācija.

7. „Augsta darba kvalitāte sagaidāma tikai no tiem tulkotājiem, kuri pārstāv profesionālās biedrības vai citas organizācijas.” Dalībai organizācijās ar profesionalitāti nav nekāda sakara. Labākais darba kvalitātes rādītājs ir citu klientu atsauksmes.

8. „Tekstu tulkotājs ir spējīgs strādāt arī par sinhrono tulku.” Šīs ir divas pilnīgi dažādas profesijas, un katrai no tām nepieciešamas pilnīgi atšķirīgas iemaņas.

9. „Tulkotājiem viņu darbs ir hobijs, kuram viņi ar prieku pievēršas arī par velti.” Izpalīdzēt draugam, liekot lietā savas profesionālās iemaņas, patiešām var būt patīkami. Taču derētu neaizmirst, ka arī tulkotājiem nav nenozīmīgs viņu brīvais laiks un privātā dzīve.

10. „Tulkotājs piekritīs jebkurai klienta nosauktajai cenai.” Profesionāli tulki lielākoties strādā pēc sevis noteikta tarifa, no kura bez sevišķa iemesla neatkāpjas.

Informācijas avots